KAPELES KAPI

KAPELES KAPI

autors Iluta Bērziņa

Kapeles kapi ir vieni no vecākajiem Jēkabpils pilsētas kapsētām. Līdz Krustpils pilsētas apvienošanai ar Jēkabpili (1962. gadā) tā tika dēvēta kā Krustpils kapsēta.




Kā kapu kalniņš jau bija izveidojies pirms 1787. gada, kad toreizējais Krustpils  barons von Korfs šeit uzcēla kapliču. Aptuveni pēc simts gadiem šajā kapsētā tika uzcelta otra kapliča kungiem, to veica Krustpils muižas pārvaldnieks Ļūļāks, jo pirmā kapliča bija pārpildīta ar Korfu dzimtas sarkofāgiem. Šajās kapličās augstdzimušo balzamētajām mūmijām nebija lemts miers, jo Pirmā Pasaules kara un nākamajos juku gados kapličas tika izdemolētas un aplaupītas. Otrreiz senākā no Korfu dzimtas kapličām tika uzlauzta pēc Otrā Pasaules kara un pa vaļējo logu varēja redzēt kaudzē samestās mūmijas. Tagad tās ir apbedītas, bet kapličas ir iekļautas vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļos.Kapeles kapos līdz pat 21. gs. sākumam bija saglabājušies no 19. gadsimta čuguna krusti, kas bija ar kultūrvēsturisku vērtību.

Mūsdienās par Krustpils pils dzimtkungu atdusas vietu liecina Nikolaja Korfa sievas baroneses Adelheides fon Korfas (*1800-†1837) kaps ar masīvu akmens krustu un kaltu metāla sētiņu, jo viņas mirstīgās atliekas tika uzreiz pēc nāves apbedītas parastā kapā. Kapsētā dus gleznotāja Emma Baltmane ar savu vīru, kas bijis Krustpils pilsētas galva, kā arī mācītājs Alberts Tīlings (*1802- †1877), kurš 50 gadus kalpojis Krustpils luterāņu baznīcā un viņa dzīvesbiedre Šarlote Tīlinga, dzimusi Amenda (*1809- †1873). K. Amenda slavens ar to, ka bijis komponista Ludviga van Bēthovena draugs un Volfganga Amadeja Mocarta bērnu skolotājs. Savukārt A. Tīlings izveidojis Krustpils baznīcas parku, iestādot tur pirmo ozolu, un iedibinot tradīciju, ka katrs mācītājs, kurš viesojas Krustpilī, piemiņai iestāda savu koku. Viņš arī izveidojis pirmo draudzes skolu, lai cīnītos ar vienkāršo ļaužu analfabētismu.

Kapeles kapos atrodas Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi. Te ir apbedīti 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri, kuri krita 1919. gada augustā ieņemot un atbrīvojot Krustpili un Jēkabpili no Vācijas iebrucējiem. 1938. gadā Kapeles kapos tiek atklāts granīta piemineklis 4.Valmieras kājnieku pulka kritušajiem Brīvības cīņās, pieminekļa autors- V.Vitlands. Kapsētā atdusas arī Latgales artilērijas pulka pulkvedis leitnants Voldemārs Pincers (*1894- †1941), kuru Litenes nometnē noslepkavoja.

2 komentāri:

  1. Sveiki! Beidziet apzināti vai neapzināti rakstīt nepatiesību par Kapales kapsētā apbedītajiem brīvības cīnītājiem! :@
    Citēju šīs lapas tekstu: "Kapeles kapos atrodas Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi. Te ir apbedīti 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri, kuri krita 1919. gada augustā ieņemot un atbrīvojot Krustpili un Jēkabpili no Vācijas iebrucējiem."

    Tās ir pilnīgas muļķības, jo 1. pasaules karš jau bija beidzies 1918.g, 11. novembrī, un loģiski, ka Latvijas armijas 4. (1.) Valmeras kājnieku pulks nepiedalījās vis 1. pasaules karā un pret ķeizarisko Vāciju, bet gan Latvijas abrīvošanas karā pre boļševistisko padomju krieviju, un šie karavīri krita Latvijas Austrumu frontē pie Dubnas upes 1919. gada augustā, cīnoties pret sarkanarmiešiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lūk, pareiza informācija:
      http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_75.html
      http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/

      Dzēst