KAPELES KAPI
autors Iluta Bērziņa
Kapeles kapi ir vieni no vecākajiem Jēkabpils pilsētas kapsētām. Līdz Krustpils pilsētas apvienošanai ar Jēkabpili (1962. gadā) tā tika dēvēta kā Krustpils kapsēta.
Kā kapu kalniņš jau bija izveidojies pirms 1787.
gada, kad toreizējais Krustpils barons von Korfs šeit uzcēla kapliču. Aptuveni pēc simts gadiem šajā
kapsētā tika uzcelta otra kapliča kungiem, to veica Krustpils
muižas pārvaldnieks Ļūļāks, jo pirmā kapliča bija pārpildīta ar
Korfu dzimtas sarkofāgiem. Šajās
kapličās augstdzimušo balzamētajām mūmijām
nebija lemts miers, jo Pirmā Pasaules kara un nākamajos juku
gados kapličas tika izdemolētas un aplaupītas. Otrreiz senākā no Korfu dzimtas
kapličām tika uzlauzta pēc Otrā Pasaules kara un pa vaļējo logu
varēja redzēt kaudzē samestās mūmijas. Tagad tās ir apbedītas, bet kapličas ir
iekļautas vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļos.Kapeles kapos līdz pat 21. gs. sākumam bija
saglabājušies no 19. gadsimta čuguna krusti, kas bija ar
kultūrvēsturisku vērtību.
Mūsdienās par Krustpils pils dzimtkungu
atdusas vietu liecina Nikolaja Korfa sievas baroneses Adelheides fon Korfas
(*1800-†1837) kaps ar masīvu akmens krustu un kaltu metāla sētiņu, jo viņas
mirstīgās atliekas tika uzreiz pēc nāves apbedītas parastā kapā. Kapsētā dus
gleznotāja Emma Baltmane ar savu vīru,
kas bijis Krustpils pilsētas galva,
kā arī mācītājs Alberts Tīlings (*1802- †1877), kurš 50 gadus kalpojis Krustpils luterāņu baznīcā un viņa dzīvesbiedre Šarlote Tīlinga,
dzimusi Amenda (*1809- †1873). K. Amenda slavens ar to, ka bijis komponista
Ludviga van Bēthovena draugs un Volfganga Amadeja Mocarta bērnu skolotājs.
Savukārt A. Tīlings izveidojis Krustpils baznīcas parku, iestādot tur pirmo
ozolu, un iedibinot tradīciju, ka katrs mācītājs, kurš viesojas Krustpilī,
piemiņai iestāda savu koku. Viņš arī izveidojis pirmo draudzes skolu, lai
cīnītos ar vienkāršo ļaužu analfabētismu.
Kapeles kapos
atrodas Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi. Te ir apbedīti 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri, kuri
krita 1919. gada augustā ieņemot
un atbrīvojot Krustpili un Jēkabpili no Vācijas iebrucējiem. 1938. gadā Kapeles
kapos tiek atklāts granīta piemineklis 4.Valmieras kājnieku pulka kritušajiem Brīvības
cīņās, pieminekļa autors- V.Vitlands. Kapsētā atdusas arī Latgales artilērijas pulka pulkvedis
leitnants Voldemārs Pincers (*1894- †1941), kuru Litenes nometnē
noslepkavoja.
Sveiki! Beidziet apzināti vai neapzināti rakstīt nepatiesību par Kapales kapsētā apbedītajiem brīvības cīnītājiem! :@
AtbildētDzēstCitēju šīs lapas tekstu: "Kapeles kapos atrodas Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi. Te ir apbedīti 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri, kuri krita 1919. gada augustā ieņemot un atbrīvojot Krustpili un Jēkabpili no Vācijas iebrucējiem."
Tās ir pilnīgas muļķības, jo 1. pasaules karš jau bija beidzies 1918.g, 11. novembrī, un loģiski, ka Latvijas armijas 4. (1.) Valmeras kājnieku pulks nepiedalījās vis 1. pasaules karā un pret ķeizarisko Vāciju, bet gan Latvijas abrīvošanas karā pre boļševistisko padomju krieviju, un šie karavīri krita Latvijas Austrumu frontē pie Dubnas upes 1919. gada augustā, cīnoties pret sarkanarmiešiem.
Lūk, pareiza informācija:
Dzēsthttp://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_75.html
http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/